Ar 2010.gada 1.novembri spēkā stājies jaunais Maksātnespējas likums

Ar 2010.gada 1.novembri spēkā ir jaunais Maksātnespējas likums, ar kuru likumdevējs centies ieviest dažādas novitātes maksātnespējas procesu optimizēšanai un  vienkāršošanai, ar mērķi panākt maksimāli ātru aktīvu atgriešanu ekonomikā.

Jau pirms likuma spēkā stāšanās un arī pēc tam, jaunais regulējums raisīja debates gan starp tiesību speciālistiem, gan pašiem likuma pieņēmējiem[1].

Šobrīd pēc jaunā likuma pieņemšanas praksē tiek piemēroti trīs dažādi likumi, atkarībā no tā, kurā brīdī maksātnespējas process ir uzsākts.

Kā jau norādīts, tad jaunais Maksātnespējas likums ievieš būtiskas atšķirības, uz kurām būtu lieti norādīt jebkuram mūsu esošajam un potenciālajam klientam.

Būtiskākās izmaiņas juridisko personu maksātnespējas procesā

1. Kā maksātnespējas stāvokļa risinājums vairs nav iespējama komersanta sanācija un izlīgums. Līdz ar to, maksātnespējas procesa ietvaros komersantam ir iespējams (i) pārdot visu mantu un no iegūtajiem līdzekļiem segt kreditoru prasījumus (analogs bankrota procedūrai) vai (ii) pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu, kas vērsts uz maksātnespējas atjaunošanu.

2. Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratoru tiesa ieceļ ņemot vērā paša parādnieka ieteikumu. Šajā gadījumā nepieciešams noslēgt un tiesā iesniegt vienošanos, kāda noteikta likuma 42.pantā.

3. TAP ietvaros ir iespējams bez Valsts ieņēmuma dienesta piekrišanas sadalīt nodokļu pamatparāda samaksu termiņos, pagarināt vai atlikt samaksas termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

4. TAP ietvaros komersants var paredzēt nokavējuma naudas samazināšana līdz 50 procentiem vai to dzēšanu bez Valsts ieņēmuma dienesta piekrišanas. Attiecībā uz soda naudām noteikta 65% barjera.

5. Ja TAP ietvaros tiek samazināts nenodrošināto kreditoru prasījumu apmērs, šiem kreditoriem ir tiesības dzēstā prasījuma apmērā saņemt parādnieka pamatkapitāla daļas vai akcijas.

6. Personas, kas vēlas iesniegt maksātnespējas pieteikumu ir jāiemaksā depozīts valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” noteiktajā kontā divu minimālo mēnešalgu apmērā. Šie naudas līdzekļi paredzēti maksātnespējas procesa finansēšanas nodrošināšanai, jo jaunais likums vairs neparedz procesa finansēšanu no valsts budzēta līdzekļiem.

7. Maksātnespējas procesu attiecībā uz kapitālsabiedrībām var iesniegt, ja nenokārtoto parādu apmērs ir lielāks par LVL 3000,- (iepriekš LVL 1500,-), savukārt uz pārējiem komersantiem saglabāts iepriekšējais parāda slieksnis LVL 1500,- apmērā.

8. No maksātnespējas procesa pazīmju loka ir svītrots jēdziens „parādsaistības pārsniedz sabiedrības aktīvus” jeb vairs netiek vērtēts sabiedrības pašu kapitāls. Līdz ar to, arī komersanta valdes pienākumos vairs neietilpst iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja sabiedrības aktīvi ir mazāki par parādu saistībām un šī jautājumu sakārtošana atstāta sabiedrības dalībnieku ziņā – Komerclikumā ietverts regulējums kā valdes loceklim jāinformē padome un dalībnieki šādā situācijā. Līdz ar to arī valdes atbildība negatīva pašu kapitāla gadījumā tiek mazināta.

9. Juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros ir iespējams pārdot arī visu uzņēmumu – gan ķermeniskās, gan bezķermeniskās lietas. Šajā gadījumā uz ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Būtiskākās izmaiņas fizisko personu maksātnespējas procesā

- Process kļuvis pieejamāks – samazināta administratora atlīdzība, kuru fiziskā persona maksā administratoram procesa ietvaros. Līdz ar to process kļūst pieejamāks jebkurai finansiālajās grūtībās nonākušajai personai nosakot, ka administratoram maksājam vienreizēja atlīdzība divu minimālo mēnešalgu apmērā (iepriekš administratoram pienācās ikmēneša atlīdzība).

- Maksātnespējas process tiek sadalīts divās savstarpēji atšķirīgās stadijās: (i) bankrota procedūra, kuras ietvaros tiek pārdota visa personas manta un novirzīta kreditoru prasījumu un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai un (ii) saistību dzēšanas procedūra, kuras ietvaros fiziskā persona maksā 30% no saviem ienākumiem kreditoriem pēc bankrota procedūras pabeigšanas (mantas pārdošanas).

- Saistību dzēšanas procedūra var ilgt no diviem līdz trīsarpus  gadiem, kas lielā mērā atkarīgs no tā cik daudz no kreditoru prasījumiem būs iespējams segt. Trīsarpus gadu termiņš ir maksimāli iespējamais un pēc tā beigām fiziskā personā pilnībā tiek atbrīvota no saistībām, kas nav segtas ar veiktajām 30% iemaksām.

Augstāk norādītās ir būtiskākās nianses, kuru zināšana ir ieteicama saskaroties ar jauno Maksātnespējas likumu. Mūsu biroja speciālisti palīdzēs Jums vispusīgāk izprast jaunā likuma nianses, priekšrocības un praktisko pielietojumu neatkarīgi no tā vai esat kreditors vai parādnieks.

[1] http://db.lv/r/474-visas-zinas/224818-gobz…nejiem

[1] http://db.lv/r/325-tiesvediba/224815-apstiprina-jauno-maksatnespejas-likumu

[1] http://maijazalite.blogs.lv/2010/02/26/jaunais-maksatnespejas-likums-aizmirstie-paradnieki-jeb-ko-darit-tiem-kuriem-viss-jau-ir-atnemts/

[1] http://www.juristavards.lv/index.php?menu=auth&id=217546

[1] http://www.delfi.lv/news/business/opinion/krauklis-jaunais-maksatnespejas-likums-izdevigs-abam-pusem.d?id=32911119